Elektroenerģijas cenas martā samazinājās uz pusi – pieaug saules un hidroenerģijas loma

Aizvadītajā martā elektroenerģijas cenas Latvijā būtiski samazinājās, vidējai biržas cenai sasniedzot 7,5 centus par kilovatstundu – aptuveni uz pusi mazāk nekā janvārī un februārī, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Cenu kritumu galvenokārt noteica siltāki laikapstākļi, zemāks elektroenerģijas patēriņš un straujš atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums.

Pēc aukstajiem ziemas mēnešiem martā elektroenerģijas pieprasījums Latvijā samazinājās līdz 625 GWh, kas ir aptuveni par 10 % mazāk nekā janvārī un februārī, kad patēriņš sasniedza 690–752 GWh. Arī visā Baltijā pieprasījums saruka par gandrīz piekto daļu.

“Elektroenerģijas tirgū patēriņa svārstības būtiski ietekmē cenu. Ziemā, kad pieprasījums ir ļoti augsts un nepietiek lētas vietējās ražošanas, cenas kāpj. Savukārt, samazinoties patēriņam un pieaugot atjaunīgās enerģijas apjomiem, cenas krītas,” skaidro Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Martā īpaši strauji pieauga saules elektroenerģijas ražošana, sasniedzot 108 GWh – vairāk nekā septiņas reizes vairāk nekā februārī. Tas veicināja zemu cenu veidošanos dienas stundās, dažkārt pat zem 1–2 centiem par kilovatstundu.

Vienlaikus ievērojami pieauga arī hidroenerģijas izstrāde Latvijā, kas sasniedza 487 GWh un nodrošināja gandrīz 78 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī. Latvijā saražotā hidroenerģija būtiski ietekmē arī cenas visā Baltijā, jo reģions darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus.

Svarīgu lomu cenu veidošanā turpina spēlēt arī elektroenerģijas imports no Ziemeļvalstīm – Somijas elektroenerģijas piegādes caur Igauniju var būtiski samazināt cenas Baltijā, tomēr starpsavienojumu ierobežojumi nozīmēja, ka lētāka elektroenerģija ne vienmēr pilnā apjomā sasniedza Latviju un Lietuvu. “Starpsavienojumu ierobežojumi tieši ietekmēja cenu atšķirības Baltijā – Latvijā elektoenerģijas cena bija augstāka kā Igaunijā, bet nedaudz zemāka nekā Lietuvā,” norāda Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Pieaugot saules un hidroenerģijas īpatsvaram, fosilā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanā Latvijā martā samazinājās par vairāk nekā 85 %. Tas būtiski ietekmēja cenu līmeni, jo atjaunīgie resursi ir ievērojami lētāki nekā fosilā ražošana.

Tuvojoties vasarai, sagaidāms, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies salīdzinoši zemas, īpaši dienas laikā, kad saules ražošana būs visaugstākā. Tomēr cenu svārstības joprojām noteiks laikapstākļi, hidroresursu pieejamība, vēja apjomi un elektroenerģijas imports no Ziemeļvalstīm.