Latvijā zemākā elektroenerģijas cena augustā pēdējos četros gados

Lai arī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā augustā bija gandrīz divas reizes augstāka nekā jūlijā, sasniedzot 8,03 centus/kWh, tomēr tā bijusi zemākā augusta vidējā cena pēdējos četros gados, liecina energokompānijas Enefit apkopotie dati. Tendence kopš 2021. gada skaidri parāda ieguvumu no strauji augošā atjaunīgās – saules un vēja – enerģijas ražošanas īpatsvara Baltijas reģionā.

“Laikapstākļi augustā bija raksturīgi vasaras beigām, kad saules enerģijas ražošana, salīdzinot ar jūliju, ierasti samazinās. Tomēr kopējā aina parāda, cik ļoti tirgus ir mainījies pēdējo gadu laikā, pateicoties pieaugošām atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudām. Piemēram, stundu skaits, kad elektroenerģijas cena ir 1 cents/kWh vai zemāka, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējo gadu, un elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās augustā samazinājās līdz desmit gadu zemākajam augusta līmenim,” stāsta Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Augustā elektroenerģijas cenu Baltijas reģionā ietekmēja dārgākas enerģijas imports no Skandināvijas valstīm, ko veicināja Zviedrijas–Somijas atomelektrostaciju apkopes, vājā vēja enerģijas ražošana Skandināvijā un tās pārvades sistēmas ierobežojumi. Tomēr, lai arī salīdzinājumā ar jūliju vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošana samazinājās, absolūtos skaitļos tā saglabājās augsta, jo uzstādītā jauda ir daudz lielāka nekā pirms dažiem gadiem.

Baltijas valstīs saules enerģijas ražošana augustā kopumā sasniedza 386 GWh, kas ir par 18 % mazāk nekā jūlijā un par 6 % mazāk nekā pērnā gada augustā. Taču pat šajā līmenī saules enerģijas ražošana joprojām bija vairākas reizes lielāka nekā jebkurā periodā pirms 2024. gada. Savukārt vēja enerģijas ražošana, lai arī vasara ir vējiem trūcīgākā sezona, augustā Baltijā sasniedza 283 GWh, kas ir par 10,4 % vairāk nekā jūlijā un par 19 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Saules un vēja parki pēdējos gados arvien vairāk palielina lētu elektroenerģijas stundu skaitu un aizstāj fosilā kurināmā ražošanu (šī tendence ir mazāk izteikta ziemas mēnešos). Šī gada augustā Latvijā bija 122 īpaši lētas elektroenerģijas stundas, kad cena ir 1 cents/kWh vai mazāk, Igaunijā – 162, savukārt Lietuvā – 125. Pērn augustā Baltijas valstīs bija nedaudz vairāk par 50 īpaši lēto stundu. Šī ir lieliska iespēja elektroenerģijas mazumtirdzniecības klientiem ar dinamisko biržas produktu ietaupīt brīžos, kad elektroenerģijas cena ir zema, ja klientam ir iespēja ietekmēt elektroenerģijas patēriņa brīdi, piemēram, ieplānot elektroauto uzlādi, aktivizēt sildīšanu vai dzesēšanu ar siltumsūkņiem un izvēlēties elektriskā ūdens sildītāja darbības laiku.

Savukārt elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās augustā samazinājās līdz desmit gadu zemākajam augusta līmenim. Baltijas valstu kopējā fosilā kurināmā ražošana bija 162 GWh, kas ir par aptuveni 43 % mazāk nekā pagājušā gada augustā. Augustā fosilā kurināmā elektrostacijām bija jānodrošina tikai aptuveni 8,2 % no Baltijas valstu pieprasījuma, salīdzinot ar vidēji 33 % laikā no 2015. līdz 2024. gadam.

“Raugoties uz septembri, Baltijas elektroenerģijas tirgu visbūtiskāk ietekmēs galvenokārt importa ierobežojumi un atjaunīgās ražošanas dinamika. Lai arī Ziemeļvalstu kodolenerģijas un pārvades sistēmas pieejamība septembrī uzlabojas, jo plānotās apkopes beidzas laikā no augusta beigām līdz septembra vidum, 1. septembrī notika neplānots Estlink 1 starpsavienojuma (Somija–Igaunija) atslēgums, kas būtiski samazinās elektroenerģijas importa plūsmas apjomu uz Baltiju. Lai arī tirgus apstākļi Ziemeļvalstīs uzlabojas, samazinot importa cenu, kopējais importa apjoma kritums nozīmēs paaugstinātu cenu dinamiku. Tā kā saules saražotais enerģijas apjoms sezonāli krītas, Latvijas hidroenerģijas ražošana samazinās un imports no Somijas uz Igauniju būtiski samazinās infrastruktūras bojājuma dēļ, Baltijas cenas, it īpaši maksimālajā slodzē, tiek prognozētas saspringtākas,” norāda Romāns Tjurins.