Latvijas elektroenerģijas imports sasniedzis šī gada augstāko līmeni – 46%, tirgus cenas saglabājas stabilas

Latvijas elektroenerģijas importa īpatsvars septembrī pieauga līdz 46%, jo samazinājās vietējais piedāvājums, liecina energouzņēmuma Enefit apkopotā informācija. Tikmēr vidējā elektroenerģijas cena tirgū saglabājusies stabila gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu, gan ar iepriekšējo mēnesi: septembrī elektroenerģijas cena Latvijā bija gandrīz par 5% augstāka nekā augustā, sasniedzot vidēji 8,4 centus/kWh. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cena nav mainījusies – arī pagājušā gada septembrī Latvijā vidējā cena bija 8,4 centi/kWh.

Nelielais mēneša pieaugums skaidrojams ar strauju saules enerģijas ražošanas kritumu un lielāku paļaušanos uz vietējo un Baltijas fosilo kurināmo elektroenerģijas ražošanu. Saules enerģija vairs nespēja nosegt ikdienas patēriņu, bet importa jaudu ierobežoja starpsavienojuma Estlink 1 darbības pārtraukums, kā arī dienas, kad Ziemeļvalstis savu patēriņa vajadzību dēļ nevarēja elektroenerģiju eksportēt. Turklāt Latvijas hidroenerģijas izstrāde pēc vasaras rekordaugstajiem apjomiem ir sarukusi, tāpēc tā vairs nespēja samazināt cenu maksimumus.

Latvijas importa īpatsvars septembrī pieauga līdz 46%, jo samazinājās vietējais piedāvājums. Hidroenerģijas izstrāde mēneša griezumā kritās par aptuveni pusi, sasniedzot 114 GWh (no 230 GWh augustā). Vienlaikus saruka arī saules un vēja ģenerācija: kopā tās sedza aptuveni 10% no pieprasījuma septembrī, salīdzinot ar aptuveni 21% augustā. Samazinoties vietējās hidroenerģijas un kopējam Baltijas vēja un saules saražotās elektroenerģijas apjomam, Latvija bija spiesta vairāk paļauties uz elektroenerģijas importu.

Ražošana Latvijā septembrī sasniedza aptuveni 280 GWh – par 27% mazāk nekā augustā. Šo kritumu galvenokārt noteica saules ģenerācijas samazinājums par 58 % salīdzinājumā ar augustu un, kā jau minēts, hidroenerģijas kritums par aptuveni pusi.

“Skatoties uz nākamo mēnesi, iezīmējas skaidra sezonāla pāreja. Jau septembra beigās laikapstākļi līdzinājās agrīnai ziemai – īsākas dienas, vēsāki rīti, tādēļ oktobrī šī tendence turpināsies un, visticamāk, pastiprināsies: pieaugs apkures patēriņš, bet lēta pusdienlaika saules enerģijas apjomi turpinās samazināties. Reģionālā līmenī galvenie faktori būs Igaunijas un Lietuvas vēja enerģija un fosilā kurināmā elektrostacijas Baltijā – vējainās, siltākās dienās cenas varētu samazināties, savukārt aukstajos un mierīgajos periodos pieaugs gāzes nozīme un cenu pīķi kāps. Oktobra cenas lielā mērā būs atkarīgas arī no Ziemeļvalstu eksporta spējas, ko noteiks ūdens un vēja enerģijas izstrāde reģionā. Pārvades ierobežojumi – Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma remontdarbi, mēneša sākumā plānotā Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojuma nepieejamība un oktobra beigās gaidāmais Estlink 2 remonts – varētu ierobežot lētāku importu, tādējādi radot papildu spiedienu uz cenām Latvijā. Sagaidāma lielāka starpība starp maksimālo un minimālo cenu, kā arī krasākas diennakts svārstības: zemākas cenas stipra vēja un mērena pieprasījuma apstākļos, bet augstākas, kad vējš pierimst un iestājas apkures pīķa stundas vakaros,” skaidro Romāns Tjurins, Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs.