Novembrī Latvijā elektrības cena par ceturtdaļu augstāka nekā pirms gada

Novembrī elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 5,5 % salīdzinājumā ar oktobri un bija gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirms gada, sasniedzot vidēji 11,1 centu par kWh, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Cenu kāpumu veicināja aukstāks laiks, zemāka vēja ģenerācija un ierobežota Somijas elektroenerģijas importa plūsmas nonākšana no Igaunijas Latvijā starpsavienojuma remonta dēļ.

Novembrī Latvija pārgāja ierastajā ziemas ritmā: aukstāks laiks, lielāks pieprasījums pēc apkures un saspringtāka elektroapgādes situācija. Vidējā gaisa temperatūra turpināja pazemināties, kā rezultātā, dienām kļūstot īsākām un naktīm garākām, pieauga elektroenerģijas un apkures patēriņš. Galvenie elektroenerģijas cenu noteicošie faktori bija reģionālā vēja ģenerācija, Latvijas fosilā un hidroenerģijas ražošana, kā arī Igaunijas degslānekļa un Ziemeļvalstu elektroenerģijas imports, kas plūst caur Igauniju un Lietuvu.

Vēl viens faktors, kas uzturēja augstāku cenu Latvijā, bija Latvijas–Igaunijas starpsavienojuma remontdarbi: vairāk nekā puse pārvades jaudas ir ierobežota, tādēļ tikai daļa lētākas Somijas elektroenerģijas var nonākt Latvijā caur Igauniju. Šo faktoru rezultātā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 11,1 centu par kWh – aptuveni par 5,5 % vairāk nekā oktobrī un gandrīz par 25 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī, kamēr Igaunijā tā veidojās zemāka – jeb 9,59 centi par kWh.

Salīdzinoši augsto elektroenerģijas cenu Latvijā atkal galvenokārt noteica reģionālā ražošana. Vēja enerģijas ģenerācija Baltijā, kas parasti ir viens no galvenajiem cenu ietekmējošiem faktoriem, samazinājās par aptuveni 12,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bija apmēram par ceturto daļu mazāka nekā pirms gada. Tā kā vējš bija vājāks, pieaugošo pieprasījumu vairāk kompensēja fosilā kurināmā stacijas reģionā, it īpaši Igaunijas degslānekļa bloki un Latvijas–Lietuvas gāzes stacijas ar augstākām ražošanas izmaksām.

Tas veicināja cenu kāpumu: 25 % novembra dienu elektroenerģijas cena bija ap 15 centu par kWh un vairāk. Vasarā zemāku vēja ģenerāciju bieži kompensē spēcīga saules enerģijas ražošana, kas ļauj fosilajām stacijām nepiedalīties tirgū. Taču novembrī saules enerģijas sezona faktiski ir beigusies: ja jūnijā saules enerģija sedza līdz pat 25 % Baltijas pieprasījuma, tad novembrī tās īpatsvars bija sarucis līdz aptuveni 2,2 %, tāpēc tā vairs nevarēja darboties kā cenu samazinošs faktors.

Situāciju ikdienas Latvijas patērētājam vēl vairāk pasliktināja Latvijas–Igaunijas pārvades tīkla darbu turpināšanās, kuru dēļ ievērojams apjoms lētas Somijas elektroenerģijas faktiski “iestrēga” Igaunijā un augsta pieprasījuma stundās nebija pieejams Latvijai. Tas noveda pie augstākām cenām, nekā būtu bijis bez šī ierobežojuma, un skaidri parādīja, cik svarīgas cenu noturēšanai ir spēcīgas starpvalstu savienojumu līnijas Baltijā.

Viens no faktoriem, kas palīdzēja samazināt cenas, bija pēkšņs hidroenerģijas izstrādes pieaugums Latvijā. Novembrī hidroenerģija sedza nedaudz vairāk nekā trešdaļu no kopējā Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma un saražoja gandrīz 213 GWh elektroenerģijas – salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vairāk nekā divtik.

Skatoties uz priekšu, decembrī cenas galvenokārt noteiks laikapstākļi – gan gaisa temperatūra, gan hidroloģija, gan vējš. Aukstās dienās, kad elektroenerģijas pieprasījums ir augsts un vēja izstrāde – zema, cenas, visticamāk, saglabāsies 10–15 centu par kWh diapazonā un nereti var kāpt virs 20 centiem par kWh. Ja pūtīs ziemai raksturīgāki vēji, lētākā vēja enerģija no Lietuvas, Igaunijas un Ziemeļvalstīm varēs samazināt dārgo fosilās enerģijas staciju nepieciešamību un pazemināt vairumtirdzniecības cenas. Turklāt, ja Latvijas hidroenerģijas izstrāde turpinās pieaugt, tas sniegs pastiprinošu efektu.

“Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma remontdarbi turpinās, tāpēc ievērojamu apjomu Somijas importa nevarēs pārvadīt no Igaunijas uz Latviju, veidosies cenu starpība, un šajā ziemā elektroenerģijas cenas Latvijā būs augstākas nekā Igaunijā,” prognozē Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Eksperts arī skaidro, ka vēl viens būtisks faktors atlikušo ziemas mēnešu laikā būs gāzes cenas: ja gāzes cena strauji pieaugs, tas ātri atspoguļosies elektroenerģijas cenās un, galu galā, arī patērētāju rēķinos. Pašlaik gāzes cena ir saglabājusies ļoti zema – 30 EUR/MWh diapazonā, kas palīdz uzturēt zemākas ar gāzi darbināmo elektrostaciju izmaksas Baltijā. Tomēr šo pozitīvo efektu daļēji vājina tas, ka Eiropas Savienības CO₂ emisiju kvotu cenas turpina pieaugt, palielinot oglekļa intensīvās ģenerācijas izmaksas.