Samazinoties importam, oktobrī būtiski pieaudzis fosilās elektroenerģijas ražošanas īpatsvars Latvijā

Oktobrī Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 10,51 cents/kWh, kas ir par 15 % augstāka nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar septembri – vidēji par 25 % augstāka, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Elektroenerģijas vidējās cenas pieaugums skaidrojams ar sezonālām izmaiņām, kas novembrī, visticamāk, ievērojami paaugstinās cenas rīta un vakara stundās.

Turpinoties starpsavienojuma Igaunija–Latvija remontdarbiem, oktobrī importa elektroenerģijas jauda samazinājās, tāpēc elektroenerģijas vidējā cena Latvijā un arī Lietuvā bija par 17 % augstāka nekā Igaunijā (8,98 centi/kWh). Pīķa stundās cenas Igaunijā tika samazinātas, pateicoties importam no Somijas, kamēr Latvijas patērētājiem šāda piekļuve bija ierobežotāka. Tas parāda, cik jutīga Latvija ir pret importa pieejamību un cik būtiska ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas plūsma uz Baltijas reģionu.

Šī gada oktobrī elektroenerģijas imports kompensēja apmēram pusi no Latvijas patēriņa, tādējādi nedaudz samazinot Latvijas importa apjomus vēsturiskā griezumā, jo pēdējo piecu gadu oktobra vidējais importa īpatsvars ir bijis ap 56 %. Līdz ar to arī fosilās enerģijas ražošana bija intensīvāka nekā ierasts – oktobrī tā nodrošināja 22 % no pieprasījuma, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju 13,2 %.

Saules un vēja enerģijas ražošana Latvijā samazinājās un nodrošināja tikai aptuveni 5 % no kopējā pieprasījuma, kamēr Igaunijā tā veidoja apmēram 20 % un Lietuvā – pat 47 %. Mūsu kaimiņvalstis stiprina Baltijas elektroenerģijas sistēmu ar saules un vēja enerģijas ražošanu, savukārt Latvija palīdz mazināt cenas ar savu spēcīgo hidroenerģijas ražošanu, tādējādi veidojot noderīgu simbiozi starp trim kaimiņvalstīm. Taču, tā kā hidroenerģijas ražošana sezonāli ir samazinājusies, Latvija ir kļuvusi vairāk atkarīga no Igaunijas un Lietuvas vēja enerģijas, kā arī no Ziemeļvalstu importa.

“Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām būtisks hidroenerģijas ražošanas pieaugums netiks novērots. Protams, tas būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma un temperatūras. Līdz ar to Latvija turpinās nodrošināt reģionu ar savām dabasgāzes ražošanas jaudām, ko papildinās neliels hidroenerģijas apjoms,” skaidro Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Tādējādi lētu elektroenerģijas cenu stundu biežums lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas notiek pārējās Baltijas valstīs: ja visā reģionā būs spēcīgs vējš un starpsavienojumu jaudas darbosies ar pilnu kapacitāti, cenas var svārstīties 5–8 centu/kWh robežās. Ja šādas atjaunīgās enerģijas ražošanas nebūs, cenas var pieaugt līdz vairāk nekā 10–15 centiem/kWh.

Laikapstākļiem kļūstot ziemīgākiem, Latvijas elektroenerģijas sistēmā varam sagaidīt sezonālu pieprasījuma pieaugumu apkures dēļ, kas radīs ierasto ziemas modeli – izteikti augstākas cenas rīta un vakara stundās un salīdzinoši zemākas cenas dienas un nakts laikā.

“Pagājušā gada novembris parādīja, ka rīta stundās no plkst. 7.00 līdz 9.00 elektroenerģijas cenas vidēji bija par trešdaļu augstākas nekā mēneša vidējā cena. Savukārt visdārgākajās vakara stundās, no plkst. 16.00 līdz 18.00, cenas vidēji bija gandrīz par 50 % augstākas. Cenu dinamiku noteiks Ziemeļvalstu importa pieejamība, vēja ražošana Baltijā un gaisa temperatūra. Ikdienas patērētājiem ir vērts cieši sekot līdzi elektroenerģijas cenām dienas griezumā vai, atkarībā no patēriņa, apsvērt fiksētas cenas līgumu, lai pasargātu sevi no krasām svārstībām,” rekomendē Romāns Tjurins.