Decembrī elektroenerģijas cenas – par ceturtdaļu zemākas nekā pērn, galvenokārt pateicoties vēja enerģijai

Decembrī elektroenerģijas vidējā cena Latvijā samazinājās par gandrīz ceturto daļu salīdzinājumā ar novembri, sasniedzot 8,4 centus/kWh. Samazinājums skaidrojams ar mēreniem laikapstākļiem un vēja enerģijas ražošanas pieaugumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, elektroenerģijas cena bija par 7,2 % zemāka.

Zemas cenas decembrī noturējās galvenokārt ļoti spēcīgās Lietuvas un Igaunijas vēja enerģijas ražošanas dēļ. Papildus tam Latvijas hidroenerģijas ražošana ir sākusi straujāk augt, decembrī nodrošinot gandrīz pusi no kopējā Latvijas patēriņa. Tas palīdzēja samazināt elektroenerģijas cenu arī ikdienas patērētājiem ar biržas tarifu. Salīdzinājumam – pēdējo 10 gadu laikā Latvijā vidēji 38 % no valsts elektroenerģijas patēriņa nodrošināja hidroelektrostacijas. Aptuveni piektdaļu saražoja gāzes elektrostacijas, un vēl tikpat tika importēts no Igaunijas un Lietuvas. Šīs abas Baltijas valstis ir savienotas ar Skandināviju: Igaunija caur Somiju, Lietuva – caur Zviedriju, tāpēc elektroenerģija Latvijā nonāk arī no Ziemeļvalstīm.

2025. gads Latvijā: ražošanas dinamika saglabājās nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču cena bija zemāka

Atskatoties uz 2025. gadu kopumā, ražošanas dinamika saglabājās nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā 2025. gadā bija 8,62 centi par kWh. Tā ir par 0,11 centiem mazāka nekā 2024. gadā un gandrīz 1 centu zemāka nekā 2023. gadā. Kopš 2020. gada Latvijas elektroenerģijas cenas piedzīvojušas straujus kāpumus un kritumus, ko veicinājusi 2022. gada enerģētiskā krīze, pārtraukumi un ierobežojumi Somijas - Igaunijas savienojumos, balansēšanas izmaksu pieaugums, CO₂ cenu kāpums un svārstīgais gāzes tirgus. Tomēr, pat neskatoties uz šiem faktoriem, cenas kopumā ir saglabājušās salīdzinoši stabilas – trīs gadu vidējā cena ir 8,92 centi par kWh. Vienlaikus šodienas cenas ir būtiski atšķirīgas no pirmskrīzes perioda: 2020. gadā vidējā cena bija tikai 3,4 centi par kWh. Fosilās ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas salīdzinājumā ar periodu pirms krīzes, taču saprātīgu cenu līmeni izdevies saglabāt, pateicoties straujajai saules un vēja parku attīstībai.

Cenām saglabājoties samērā stabilām, Latvijas energobilance ir piedzīvojusi izmaiņas, lai gan ne tik lielas kā pārējā Baltijā. Kamēr mainīgā atjaunīgā (saules un vēja) enerģija veidoja tikai 1–4 % no kopējā Latvijas pieprasījuma, kopš 2024. gada šo resursu īpatsvars ir sācis palielināties. Proti, 2024. gadā šie resursi nodrošināja gandrīz desmito daļu Latvijas pieprasījuma. Šogad – jau 15 %. Kaut arī Latvijai ir plāni paplašināt savu atjaunīgās enerģijas resursu ieguvi, joprojām jānovēro, vai ekonomiskie apstākļi enerģijas tirgos patiešām ļaus īstenot papildu atjaunīgās enerģijas projektu attīstību.

Kopumā Latvija 2025. gadā saražoja 5,78 TWh elektroenerģijas, kas ir par 2 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču par gandrīz 5 % vairāk nekā pēdējo 5 gadu vidējais rādītājs. Kā ierasts, vislielāko daļu veidoja hidroenerģija, bet vējš un saule sāk palielināt savu īpatsvaru aizvien straujāk. Piemēram, 2025. gadā tika saražoti 2,93 TWh hidroenerģijas, savukārt 0,875 TWh vēja un saules enerģijas tika piegādāti elektrotīklā.

Kas varētu notikt nākamajā mēnesī un nākamajā gadā?

“Cenas būs atkarīgas no laikapstākļiem, importējamās enerģijas pieejamības no Ziemeļvalstīm un it īpaši no lētas vēja enerģijas ražošanas. Ja imports būs ierobežots un vējš būs vājš, varam piedzīvot pagājušā gada februārim līdzīgu mēnesi, kad cenas bija vidēji 15,2 centi par kWh un tirgu vairāk ietekmēja dārgākas enerģijas ražošana, piemēram, no Igaunijas degslānekļa vai gāzes elektrostacijās. Ja vējš būs ļoti spēcīgs un imports – pieejams, varam sagaidīt zemākas cenas,” prognozē Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.